Daugavpils vispārizglītojošo izglītības iestāžu direktori tikās ar Saeimas deputātiem

22.03.2019.

Š.g. 22.martā Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldē (turpmāk – Izglītības pārvalde) notika Daugavpils vispārizglītojošo izglītības iestāžu direktoru un Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa, Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētājas Līvijas Jankovskas, Daugavpils pilsētas domes deputātes Nataļja Kožanovas tikšanās ar 13.Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašaradenu, parlamentāro sekretāri Anitu Muižnieci un 13.Saeimas deputāti Eviju Papuli. —–
Tikšanās laikā uzmanības centrā bija jautājumi par prasību pedagogu algu grafika ievērošanai, pedagoga profesijas prestiža celšanu un jaunu pedagogu piesaistīšanu skolai, pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas sistēmas izveidi, par reformām – pāreja uz jauno mācību saturu, skolu tīkla optimizācija un pāreja uz apmācību valsts valodā pamatskolas posmā, par speciālo un iekļaujošo izglītību.
Sarunas norisinājās pozitīvā gaisotnē, kas rosināja ieklausīties un iesaistīties diskusijās par problēmām, ar kurām sastopamies mūsdienu izglītības sistēmā. Uzsākot sarunas, Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova pievērsa klātesošo uzmanību tam, ka jau tagad Daugavpils skolās trūkst noteiktu mācību priekšmetu skolotāju (dabaszinību mācību priekšmetu, latviešu valodas), tāpēc jāpievērš uzmanība skolotāju profesijas prestiža celšanai un augstskolu prasībām pedagoģiskā personāla sagatavošanai un izglītošanai. Runājot par pāreju uz apmācību valsts valodā, M.Isupova minēja, ka pašvaldības mazākumtautību skolās daudzu gadu garumā veiksmīgi tiek īstenota bilingvālās izglītības sistēma, ko apliecina rezultatīvi rādītāji valsts valodas apguvē, un aicināja valdību nesasteigt pāreju uz apmācību valsts valodā vispirms tāpēc, ka bērniem ir jādod iespēja apgūt zināšanu un personības attīstības pamatus dzimtajā valodā. Viņa norādīja arī uz to, ka pilsētas izglītības iestādes, tai skaitā arī pirmsskolas, šobrīd un tuvākajā nākotnē nav un nebūs iespējams nodrošināt ar nepieciešamo pedagogu skaitu, kuri varētu brīvi vadīt mācību procesu valsts valodā, neskatoties uz to, ka pedagogi nepārtraukti pilnveido savas valodu prasmes. Tika pievērsta uzmanība arī problēmu lokam, kas skar speciālo un iekļaujošo izglītību, īpaši bērnu ar runas traucējumiem un mācību grūtībām iekļaušanu vispārējās izglītības iestāžu klasēs no 2020.gada. Tika runāts par iespēju piesaistīt atbalsta personālu, pedagoga palīgu un asistentu bērniem ar īpašām vajadzībām, par pedagogu sagatavošanu darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām, kā arī par to, ka šis jautājums var būt atrisināts, ja būs sistēmiska pāreja. Šis jautājums satrauca arī L.Jankovsku, jo viņa minēja, ka vecākiem ir bažas par to, kā veiksmīgāk organizēt mācību procesu un nodrošināt bērnu ar speciālajām vajadzībām veiksmīgu attīstību vispārizglītojošajās skolās. E.Papule atbalstīja ideju, ka nepieciešams nodrošināt pārejas periodu speciālajai izglītībai. Diskusijas laikā tika runāts arī par Valsts ģimnāziju rezultatīvajiem rādītājiem, pedagoģiskās korekcijas un neklātienes programmu realizēšanas iespējām tuvākajā nākotnē. Ikviens direktors varēja uzdot sev interesējošo jautājumu gan par aktualitātēm izglītībā, gan par specifiskām izglītības problēmām.
Pilotskolu pieredzē par jaunā mācību satura ieviešanu izglītības iestādēs dalījās Daugavpils 3.vidusskolas direktors V.Azarevičs, minot to, ka skolotājiem tas nav viegls process, jo kardināli jāmaina pieeja un domāšana izglītības procesā. Tika runāts arī par kvalitatīvu kadru piesaisti, kā arī metodisko materiālu izstrādi un iegādi, lai īstenotu jaunās prasības. E.Papule pievērsa uzmanību tam, ka izglītības iestāžu vadītājiem, kā atbalstu turpmākai skolas darba organizēšanai, ir jāprasa no projekta vadības konkrēti mācību satura plānošanas piemēri jaunā mācību satura ieviešanai.
Anita Muižniece, runājot par vispārizglītojošajām skolām ar padziļinātu mūzikas apmācību pamata un vidējās izglītības pakāpē, minēja, ka šis jautājums tiek risināts, kā arī uzsvēra to, ka tuvākais darbs ir vidusskolas izglītības standarta apstiprināšana.
Tikšanās noslēgumā, apkopojot gan problēmjautājumus, gan piedāvātos risinājumus, A.Ašaradens minēja četrus jautājumu lokus, kas ir būtiski un par ko tuvākajā laikā nepieciešams vairāk domāt un piedāvāt risinājumus: pedagoģisko kadru sagatavošanas problēmas, pedagogu darba samaksa, sistēmiska pedagogu tālākizglītība, iekļaujošās izglītības jautājumi. A.Ašaradens uzsvēra, ka, neskatoties ne uz ko, Daugavpils ir viena no pašvaldībām, kurai ir augsti kvalitatīvie rādītāji, kā arī mudināja turpmāk droši sazināties, lai varētu nekavējoties problēmas risināt parlamentārā līmenī.
A.Ašeradena iepazīšanās ar pilsētas skolu darbu  turpinājās Daugavpils Krievu vidusskolā-licejā. Liceja direktore Irina Paura iepazīstināja ar skolas mācību programmām un plāniem, skolas materiāli tehnisko nodrošinājumu. A.Ašeradans interesējās par liceja panākumu atslēgu, jautāja domes priekšsēdētājam un Izglītības pārvaldes vadītājai, kas traucē nodrošināt tik pat augstu izglītības kvalitātes līmeni arī visās pārējās pilsētas skolās, iesaistījās diskusijā par izglītības kvalitāti un pašvaldības kompetenci izglītības jomā.
Tikšanās noslēdzās ar abpusējo vienošanos pašvaldībai un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai cieši sadarboties izglītības problēmu risināšanā.

Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciāliste
Ilona Bohāne (65432102)