Kultūras kanona vērtību aktualizācija Daugavpils Valsts ģimnāzijā

29.10.2014.

Cilvēks dzīvo vērtību pasaulē, tāpēc mūsdienu globalizācijas apstākļos ir būtiski apzināties personīgās, ģimenes, valsts vērtības. To saprotot, katrs sāk apzināties savu piederības sajūtu. Latvijas kultūras kanons pievērš uzmanību 99 vērtībām, kuras tapušas Latvijā un kuras mainījušas, atklājušas ko jaunu kultūras mantojumā. Protams, ir diskusijas, kāpēc tieši šīs 99 vērtības un ne vairāk, kāpēc eksperti nav tajā iekļāvuši citas tautai būtiskas vērtības, kuri ir tie kritēriji, pēc kuriem tika izveidots kanons. Bet galvenais ir tas, ka par kanonu runā, strīdas, diskutē, vērtē un pārvērtē. Tātad šāda kanona pastāvēšana ir attaisnojama, jo vērtības jau sākas un turpinās cilvēkā, tās nav ieslogotas rāmjos, lai par tām aizmirstu. Jau otro reizi Daugavpils Valsts ģimnāzijā šī gada 28.oktobrī notika 2.Latgales novada publiskās runas konkurss vidusskolēniem latviešu valodā, aicinot Latgales novada 10.– 12.klašu skolēnus paust savu viedokli par Latvijas kultūras kanona vērtībām. Tematos, kurus iztirzāja skolēni, akcentēts tika latgaliskais kultūras kanonā, tā vērtības runātāja ģimenē, kā arī literatūrzinātnieka G.Bereļa doma, ka „(..)kultūrā autoritāšu nav – un, ja tādas parādās, tā ir pirmā pazīme, ka ar šo kultūru kaut kas nav kārtībā”. Šogad konkursā piedalījās 6 skolas: ciemiņi no Jēkabpils un Krāslavas Valsts ģimnāzijas, kā arī oratori no Daugavpils Krievu vidusskolas-liceja, Daugavpils 13. un 16.vidusskolas, kā arī Daugavpils Valsts ģimnāzijas. Žūrija uzteica dalībnieku strukturētās runas, valodas kultūras līmeni, kā arī uzdrošināšanos intelektuāli spriest par kultūras kanona vērtībām, meklējot argumentāciju diskutablai tēmai. Šogad par publiskās runas laureātiem kļuva Elva Poriete no Jēkabpils Valsts ģimnāzijas (1.vieta), Evita Daugule no Daugavpils Krievu vidusskolas-liceja (2.vieta), Didzis Znutiņš no Daugavpils Valsts ģimnāzijas (2.vieta), kā arī Pāvels Pancerko no Daugavpils 16.vidusskolas (3.vieta).
Kultūras kanona mājas lapā ir teikts, ka „iezīmētās vērtības ir tikai kā tādas „nelielas bāciņas” visā plašajā Latvijas tautas kultūras laukā, kuru nepieciešams apzināt, saglabāt un – galvenais – radoši attīstīt, lai pēc kāda laika mēs varētu kultūras kanonu pārskatīt un nosaukt jaunas radītās un nākamībai saglabājamās vērtības”. Kultūras kanona revīzija šajā konkursā bija kā atskaites punkts, lai apzinātos, cik bagātā kultūras vērtību pasaulē dzīvojam.

Informāciju sagatavoja:
Daugavpils Valsts ģimnāzijas
latviešu valodas un literatūras skolotāja
Ināra Žukovska